Fiziskās personas atbildība juridiskās personas lietā – Krimināllikums:

Krimināllikums

VISPĀRĪGĀ DAĻA

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Kriminālatbildības pamats

(1) Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

(2) Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.

II nodaļa

Noziedzīgs nodarījums

6.pants. Noziedzīga nodarījuma jēdziens

(1) Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

(2) Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kuri izslēdz kriminālatbildību.

8.pants. Vainas formas

(1) Par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aizneuzmanības.

(2) Nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm.

9.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu (tīši)

(1) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu.

(2) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos.

(3) Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

12.pants. Fiziskās personas atbildība juridiskās personas lietā

Par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, attiecīgā fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai personai var piemērot šajā likumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

17.pants. Noziedzīga nodarījuma izdarītājs

Par noziedzīga nodarījuma izdarītāju uzskatāma persona, kas noziedzīgo nodarījumu pati tieši izdarījusi vai tā izdarīšanā izmantojusi citu personu, kura saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nav saucama pie kriminālatbildības.

18.pants. Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā

Divu vai vairāku personu kopīga apzināta piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir dalība vai līdzdalība.

19.pants. Dalība

Par dalību (līdzizdarīšanu) uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījušas divas vai vairākas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks (līdzizdarītājs).

20.pants. Līdzdalība

(1) Par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja.

Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji.

(2) Par organizētāju uzskatāma persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi.

(3) Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi citu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

(4) Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.

(5) Līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu šā likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.

(6) Individuālās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas attiecas uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, neietekmē citu dalībnieku vai līdzdalībnieku atbildību.

(7) Ja līdzdalībnieks nav apzinājies kādu no izdarītāja un citu līdzdalībnieku izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, viņš par tiem nav saucams pie kriminālatbildības.

(8) Ja izdarītājs noziegumu nav izdarījis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, līdzdalībnieki ir atbildīgi par līdzdalību attiecīgā nozieguma mēģinājumā. Ja izdarītājs nav uzsācis nozieguma izdarīšanu, līdzdalībnieki ir atbildīgi par sagatavošanos attiecīgajam noziegumam.

(9) Organizētāja un uzkūdītāja labprātīga atteikšanās no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas līdz galam uzskatāma par tādu tikai tajos gadījumos, kad viņi savlaicīgi darījuši visu iespējamo, lai novērstu ar viņu līdzdalību iecerētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, un šis nodarījums nav izdarīts. Atbalstītājs nav saucams pie kriminālatbildības, ja viņš līdz noziedzīgā nodarījuma uzsākšanai labprātīgi atteicies sniegt apsolīto palīdzību.

21.pants. Organizēta grupa

(1) Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus.

(2) Atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā personai iestājas šajā likumā paredzētajos gadījumos par grupas izveidošanu un vadīšanu, piedalīšanos smaga vai sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā vai nozieguma izdarīšanā neatkarīgi no personas lomas kopīgi izdarītajā nodarījumā.

IV nodaļa

Sods

35.pants. Sods un tā mērķis

(1) Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

(2) Soda mērķis ir:

1) Aizsargāt sabiedrības drošību;

2) Atjaunot taisnīgumu;

3) Sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

4) Resocializēt sodīto personu;

5) Panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

36.pants. Sodu veidi

(1) Personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem:

2) Brīvības atņemšana;

5) Piespiedu darbs;

6) Naudas sods.

(2) Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus:

1) Mantas konfiskācija;

2) Izraidīšana no Latvijas Republikas;

2¹) Piespiedu darbs;

3) Naudas sods;

4) Tiesību ierobežošana;

5¹) Probācijas uzraudzība;

(3) Personai, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var noteikt naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodus – tiesību ierobežošanu vai probācijas uzraudzību.

(4) Sodu izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu.

38.pants. Brīvības atņemšana

(1) Brīvības atņemšana ir personas piespiedu turēšana ieslodzījumā.

(2) Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no piecpadsmit dienām līdz divdesmit gadiem.

(2¹) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, var noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.

(3) Šajā likumā īpaši paredzētajos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

(4) Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados, mēnešos un dienās.

41.pants. Naudas sods

(1) Naudas sods ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajos apmēros kā pamatsodu, bet tiesa – arī kā papildsodu.

(2) Naudas sods kā pamatsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms:

1) Par kriminālpārkāpumu – trīs līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

2) Par mazāk smagu noziegumu – piecu līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

3) Par smagu noziegumu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, – desmit līdz divu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(2¹) Naudas sods nosakāms tādā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kāds tas ir sprieduma taisīšanas dienā, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no šā panta otrajā daļā paredzētā maksimālā naudas soda apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgas apmēru dienā, kad sastādīts priekšraksts par sodu, un norādot savā priekšrakstā par sodu šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(2²) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim tiesa naudas sodu kā pamatsodu var noteikt arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja noziegums nav izraisījis cilvēka nāvi, nav radījis smagus miesas bojājumus vai psihiskas dabas traucējumus vismaz vienai personai vai mazāk smagus miesas bojājumus vairākām personām, nav saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nav saistīts ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un nav izdarīts organizētā grupā, no trīssimt līdz desmit tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Naudas sods kā papildsods atbilstoši noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.

(4) Vainīgā mantisko stāvokli nosaka, novērtējot viņa iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.

(5) Naudas soda samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā. Ja naudas sods pārsniedz trīssimt minimālo mēnešalgu apmēru, tā samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem no dienas, kad spriedums vai priekšraksts par sodu stājies likumīgā spēkā.

(6) Noteiktajā laikā nesamaksāto naudas sodu, ja tas nepārsniedz trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmēru, aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par trim mēnešiem; nesamaksāto naudas sodu, ja tas nepārsniedz divsimt minimālo mēnešalgu apmēru, aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu; nesamaksāto naudas sodu, ja tas pārsniedz divsimt minimālo mēnešalgu apmēru, aizstāj ar

brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā piecas brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par pieciem gadiem.

(7) Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, viņš atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Norādītajā veidā saīsinot soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

42.pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.

(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama.

43.pants. Izraidīšana no Latvijas Republikas

(1) Citas valsts pilsoni vai personu, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja citā valstī, var izraidīt no Latvijas Republikas, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņa atrašanās Latvijas Republikā.

(11) Izraidīšana no Latvijas Republikas nav piemērojama Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim, kā arī viņa laulātajam, bērniem līdz divdesmit viena gada vecumam, vecākiem vai personai, ar kuru viņš dzīvo kopā un ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība vai kura ir viņa apgādībā, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību, tā atrašanās Latvijas Republikā rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai. Ja

šāda persona Latvijas Republikā ir uzturējusies iepriekšējos desmit gadus vai ir nepilngadīga, tad attiecībā uz to izraidīšana piemērojama tikai tad, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību, tā atrašanās Latvijas Republikā rada nopietnus draudus valsts drošībai. Izraidīšana no Latvijas Republikas nepilngadīgajam piemērojama arī tad, ja tā atbilst nepilngadīgā interesēm saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Šo sodu var piespriest kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, vai pēc sprieduma spēkā stāšanās nosacītas notiesāšanas gadījumā. Papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad persona izraidīta no Latvijas Republikas.

44.pants. Tiesību ierobežošana

(1) Tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktu amatu, veikt noteiktu profesionālu vai cita veida darbību, apmeklēt noteiktas vietas vai pasākumus.

(2) Tiesību ierobežošana ir papildsods, ko piespriež tiesa vai, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka prokurors uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem, atņemot šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā minētās tiesības vai nosakot aizliegumu. Ievērojot noziedzīgā nodarījuma veidu un raksturu, šā likuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos personai var ierobežot tiesības arī uz ilgāku laiku, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

(3) Atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam tiesību ierobežošanu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā, vai papildus šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā paredzētajam tiesību ierobežojumam noteikt arī citu tiesību ierobežojumu.

(4) Ja persona notiesāta ar brīvības atņemšanu un ar tiesību ierobežošanu, tad šajā pantā minētais aizliegums attiecas tiklab uz laiku, kad persona izcieš brīvības atņemšanu, kā arī uz spriedumā noteikto papildsoda izciešanas laiku, skaitot no dienas, kad tā beidz izciest pamatsodu. Nosakot šo papildsodu kopā ar nosacītu brīvības atņemšanu, papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad personai sākas noteiktais pārbaudes laiks. Nosakot šo papildsodu kopā ar citiem pamatsoda veidiem, papildsoda izciešanas laiku skaita no dienas, kad stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

VIII¹ nodaļa

Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi

(Nodaļa 05.05.2005. lik uma redak cijā, k as stājas spēk ā 01.10.2005.)

70.1 pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai

Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis:

1) Balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;

2) Balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

3) Īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.

70.2 pants. Juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi

(1) Juridiskajai personai var noteikt šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus:

1) Likvidācija;

2) Tiesību ierobežošana;

3) Mantas konfiskācija;

4) Naudas piedziņa.

(2) Juridiskajai personai var piemērot vienu vai vairākus šā panta pirmajā daļā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Piemērojot likvidāciju, citi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi netiek noteikti.

(3) Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību nosaka saskaņā ar likumu.

(4) Par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekli prokurors, sastādot priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, var noteikt naudas piedziņu vai tiesību ierobežošanu.

70.3pants. Likvidācija

(1) Likvidācija ir juridiskās personas darbības piespiedu izbeigšana.

(2) Juridiskā persona ir likvidējama tikai tajos gadījumos, ja juridiskā persona ir īpaši izveidota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai ja ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums.

(3) Likvidējot juridisko personu, valsts īpašumā bez atlīdzības atsavināma visa tās īpašumā esošā manta.

70.4 pants. Tiesību ierobežošana

(1) Tiesību ierobežošana ir noteiktu tiesību vai atļauju atņemšana vai tāda aizlieguma noteikšana, kas juridiskajai personai neļauj izmantot noteiktas tiesības, saņemt valsts atbalstu vai palīdzību, piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā, veikt noteikta veida darbību uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem.

70.5pants. Mantas konfiskācija

(1) Mantas konfiskācija ir juridiskās personas īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā.

(2) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kura manta ir konfiscējama.

(4) Var konfiscēt arī juridiskās personas īpašumā esošo mantu, kas ir nodota citai personai.

70.6 pants. Naudas piedziņa

(1) Naudas piedziņa ir naudas summa, ko tiesa vai prokurors uzliek samaksāt valsts labā 30 dienu laikā šajā pantā noteiktajā apmērā.

(1¹) Naudas piedziņa atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un juridiskās personas mantiskajam stāvoklim nosakāma:

1) Par kriminālpārkāpumu – piecu līdz desmit tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

2) Par mazāk smagu noziegumu – desmit līdz piecdesmit tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

3) Par smagu noziegumu – divdesmit līdz septiņdesmit piecu tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā;

4) Par sevišķi smagu noziegumu – trīsdesmit līdz simt tūkstošu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

(12) Nolēmuma taisīšanas brīdī naudas piedziņas summu nolēmumā norāda Latvijas Republikas naudas vienībās. Prokurors priekšrakstā par piespiedu ietekmēšanas līdzekli var piemērot ne vairāk kā pusi no šajā pantā paredzētā maksimālā naudas piedziņas apmēra, ievērojot Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgas apmēru brīdī, kad minētais priekšraksts sastādīts.

(2) Naudas piedziņa, kas uzlikta juridiskajai personai, maksājama no šīs personas līdzekļiem.

(3) Naudas piedziņas samaksu attiecīgi tiesa vai prokurors var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad nolēmums vai priekšraksts par piespiedu ietekmēšanas līdzekli stājies likumīgā spēkā.

(4) Ja naudas piedziņa nav samaksāta, piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tiek izpildīts piespiedu kārtā.

70.8 pants. Nosacījumi piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai

(1) Nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu.

(2) Nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa mēru, ievēro šādus nosacījumus:

1) Juridiskās personas faktiskā rīcība;

2) Juridiskās personas darbību raksturs un sekas;

3) Pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) Juridiskās personas lielums, nodarbošanās veids un finansiālais stāvoklis;

5) Pasākumi, ko juridiskā persona veikusi, lai atlīdzinātu nodarīto zaudējumu vai novērstu radīto kaitējumu;

6) Vai juridiskā persona ir izlīgusi ar cietušo.

(3) Ja juridiskajai personai saskaņā ar šā likuma 70.2 panta otro daļu ir piemēroti vairāki piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, tad katrs no tiem tiek izpildīts patstāvīgi.

(4) Krimināllietā par vairākiem patstāvīgiem noziedzīgiem nodarījumiem tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, juridiskajai personai nosaka piespiedu ietekmēšanas līdzekli atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu kopums nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības šādā kārtībā:

1) Ietverot vieglāko naudas piedziņu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji tās saskaitot;

2) Tiesību ierobežojumus pilnīgi saskaitot;

3) Mantas konfiskācijas pilnīgi saskaitot.

(5) Ja juridiskā persona pēc tam, kad spriedums vai prokurora priekšraksts par piespiedu ietekmēšanas līdzekli stājies spēkā, bet pirms pilnīgas piespiedu ietekmēšanas līdzekļa izpildes ir iesaistīta jaunā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam piespiedu ietekmēšanas līdzeklim pievieno piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kas nav izpildīts pēc iepriekšējā sprieduma vai prokurora priekšraksta par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, šādā kārtībā:

1) Naudas piedziņas pilnīgi vai daļēji saskaitot;

2) Tiesību ierobežojumus pilnīgi saskaitot;

3) Mantas konfiskācijas pilnīgi saskaitot.

(6) Ja piemērota likvidācija, tad šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos citi piespiedu ietekmēšanas līdzekļi tiek ietverti likvidācijā.

(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos kopējais piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Prokurors, sastādot priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, kopējo piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmēru vai laiku nedrīkst noteikt lielāku par maksimālo piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Aleksandra Hruļova Juridiskais birojs – Garantē Klientiem profesionālo juridisku palīdzību, saņemtas informācijas konfidencialitāti, un individuālo pieeju katram Klientam krimināllietās, administratīvajās lietās, civillietās, finanšu strīdos – saskaņā ar spēkā esošo Latvijas, Vācijas un Krievijas Federācijas likumdošanu. Juridiskās prakses pieredze no 1979. gada.

Mēs pārstāvam fizisko un juridisko personu intereses Latvijā, Rīgā kā Biznesa sfērā, tā arī Latvijas Valsts iestādēs: Tiesā, IeM, Prokuratūrā, Latvijas VID Finanšu Policijā, LR VID, Darba Inspekcijā un Latvijas Bankās. Sadarbojamies ar Vācijas un Krievijas Federācijas advokātiem un juristiem, kuri nepieciešamības gadījumā atrisinās Jūsu krimināllietas, administratīvās lietas, civillietas, finanšu strīdus norādīto valstu teritorijās. Advokātiem, juristiem ir darba pieredze IeM speciālajās apakšvienībās pirms 1990. gada.

Juridisko pakalpojumu, advokāta, jurista konsultācijas izmaksa: biznesa vēšanā, krimināllietās, administratīvajās lietās, Civillietās, finanšu strīdos, parādu piedzīšanā no fiziskām un juridiskām personām Latvijā, Vācijā, Krievijā – norādīto lietu kategoriju vešana fiziskām un juridiskām personām – tiek uzstādīta pēc pušu iepriekšējās vienošanās. Juridisko pakalpojumu izmaksu, apmaksas formu – mēs apspriežam personiskās tikšanās ar Klientu laikā, vai online režīmā. Iepriekšējais pieraksts uz juridisko konsultāciju:

Tālr. +371 67293277 – Pirmdiena – Piektdiena – no 10⁰⁰ līdz 19⁰⁰