Advokāta, jurista konsultācija krimināllietās Latvijā, Rīgā – tirdzniecības, finanšu, nodokļu, muitas, īpašuma, datoru tehnoloģiju jomās

Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana – Pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietās:

1. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli – Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk – par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:

1.1. Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu;

1.2. Kontrolējošās un uzraugošās iestādes – to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

1.3. Ārstniecības personas vai iestādes – kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

1.4. Bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas – kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

1.5. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona – kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;

1.6. Jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu – kā iesniegumu.

Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

2. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats:

2.1. Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

2.2. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

3. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība – Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

3.1. Tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;

3.2. Īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;

3.3. Personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

3.4. Iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

3.5. Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā var norādīt arī iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

3.6. Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā.

3.7. Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

3.8. Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi.

3.9. Prokuratūras iestāde 24 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

3.10. Ja kriminālprocess uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

3.11. Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

4. Kriminālprocesa reģistrs – Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kas sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos. Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta ziņas par:

4.1. Kriminālprocesa uzsākšanu, nodarījuma juridisko kvalifikāciju un turpmāko virzību;

4.2. Personas atzīšanu par aizdomās turēto un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4.3. Personas saukšanu pie kriminālatbildības un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4.4. Drošības līdzekli;

4.5. Mantas arestu;

4.6. Amatpersonām, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

4.7. Personas tiesību ierobežošanas termiņu pirmstiesas kriminālprocesā;

4.8. Procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu uzsākšanu;

4.9. Juridiskās personas pārstāvi.

Reģistra nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama. Procesa virzītājs triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas nodrošina šajā likumā noteikto personu, kurām ir tiesības iepazīties ar kriminālprocesa reģistru, iepazīstināšanu ar kriminālprocesa reģistru.

5. Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi – Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja:

5.1. Nav noticis noziedzīgs nodarījums;

5.2. Izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

5.3. Iestājies noilgums;

5.4. Pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu;

5.5. Persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;

5.6. Stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

5.7. Tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas;

5.8. Nav cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata;

5.9. Noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums;

5.10. Konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

Aleksandra Hruļova Juridiskais birojs – Garantē Klientiem profesionālo juridisku palīdzību, saņemtas informācijas konfidencialitāti, un individuālo pieeju katra Klienta krimināllietā, administratīvajā lietā, civillietā, finanšu strīdā – saskaņā ar spēkā esošo Latvijas un Vācijas likumdošanu. Juridiskās prakses pieredze no 1979. gada. Kā rāda mūsu daudzgadīgā prakse – mūsu Klientiem neatrisināmo krimināllietu, administratīvo lietu, civillietu, finanšu strīdu – nemēdz būt! Mēs palīdzējām daudzām fiziskām un juridiskām personām – palīdzēsim arī Jums!

Mēs pārstāvam Fizisko un Juridisko personu intereses Latvijas Valsts iestādēs: Tiesā, IeM, Prokuratūrā, Latvijas VID Finanšu Policijā, LR VID, Darba Inspekcijā un Latvijas Bankās. Sadarbojamies ar Vācijas advokātiem un juristiem, kuri nepieciešamības gadījumā izlems Jūsu krimināllietas, finanšu strīdus norādīto valstu teritorijās.

Juridisko pakalpojumu izmaksa: advokāta, jurista konsultācijas krimināllietās Latvijā, Vācijā, krimināllietu vešana – tiek uzstādīta pēc pušu iepriekšējās vienošanās. Juridisko pakalpojumu izmaksu, apmaksas formu – mēs apspriežam personiskās tikšanās ar Klientu laikā, vai online režīmā. Iepriekšējais pieraksts uz juridisko konsultāciju:

Tālr. +371 67293277 – Pirmdiena – Piektdiena – no 10⁰⁰ līdz 19⁰⁰